14.04.2014 76. diena
Esmu Rīgā, un mans Lieldienu atvaļinājums būs stipri nosacīts, jo ieplānotas gan konsultācijas, gan lekcijas. Svaru man nebūs, tas nozīmē, ka svara izmaiņas būs jāvēro man pašai. Pieslīpēju vēl pēdējās detaļas abām lekcijām, ko lasīšu Latvijas Autisma Apvienībā. Tās būs manas pirmās lekcijas par GAPS un CEASE terapiju, esmu pozitīvi satraukta, jo zinu, ka abas šīs pieejas var lieliski apvienot, lai palīdzētu cilvēkiem atveseļoties no autisma.
Tikai žēl, ka mans sāpošais kakls ir pierādījums, ka esmu sev nodarījusi pāri, ilgas nedēļas non-stop režīmā gatavodamās lekcijām un aizmirstot par jebkādu relaksāciju, fizisku slodzi un pietiekamu miegu sev. Ilgas stundas pie datora dienām no vietas, un rezultāts ir tāds, kāds ir – neesmu labākajā formā. Ak, ja mana mīļā draudzene zinātu, cik ļoti man sāpīgs bija viņas nejauši izmestā frāze saistībā ar manu atvaļinājumu – „no KĀ tad tev jāatpūšas?”
Ko ēdu – neatceros.
15.04.2014 77. diena
Brokastis – zaļais kokteilis. Grūta diena, smagas mācības. Pēc runāšanas visas dienas garumā (konsultācijas un GAPS lekcija Autisma Apvienībā) vakarā trešajā lekcijas stundā mana balss aiziet ciet pavisam. Sāku šaubīties, vai es maz varu celt to, ko esmu ieplānojusi. Fiziski un emocionāli. Pusdienas – Double Coffee Cēzara salāti (grauzdiņi paliek uz šķīvja) un dubultglāze svaigi spiestas apelsīnu sulas.
16.04.2014 78. diena
Konsultācijās spēju vairs tikai čukstēt un krekšķināt. Starp konsultācijām tomēr biju izbrīvējusi un laicīgi ieplānojusi 1 stundu sev – frizierim. Ļaujoties savas frizierītes gādīgajām rokām, sagatavoju sevi stundu garai baudpilnai klusēšanai, dodot kaklam un prātam atpūtu. Bet izrādās, arī te man vajadzēja uz ātro nokonsultēt frizieres kolēģi, kuram sprēgā rokas. Smaidu un jautāju sev, kāpēc mani šādi dzīve trenē un spiež stūrī – laikam, lai iemācītos pateikt Nē. Vēl neprotu.
Vēlā vakarā pēc garās konsultāciju dienas bezspēkā ieveļos uz masāžu, cerot, ka Evija mani un manus ilgstoši saspringtos muguras, plecu muskuļus sariktēs pa vietām. Parunāt vairs nevaru un negribu. Viņas diagnoze – muskuļi nevis bezcerīgi pīkst, bet jau īd nolemtībā… Pat paraudāt nav spēka aiz žēluma pret sevi pašu.
Vīrs saka, ka es esmu absolūti nepareizi un nepārdomāti gatavojusies lekcijām, ja man jāiet cilvēku priekšā pagurušai, ar sāpošu kaklu un aizsmakušu balsi. Tā vietā, lai lasītu grāmatas, raktos bezgalīgajos interneta plašumos un censtos visu apkopot saprotamā, konspektīvā veidā, man vajadzējis domāt tikai par savas fiziskās un emocionālās formas uzprišināšanu – izbaudīt masāžas, manikīrus, pedikīrus, SPA labumus, atpūsties. Lai tad izietu auditorijas priekšā ziedoša un starojoša no pāri plūstošās enerģijas. Un tas varbūt atstātu labāku iespaidu par Homeopātiju un GAPS, nekā mani smagā darbā sagatavotie 80 lekciju slaidi. Citādi man sanāk, kā tam kurpniekam bez kurpēm… Viela man pārdomām nākotnei.
17.04.2014 79. diena
Žēl, ka man nav svaru, jo sajūtas saka, ka varētu būt arī zem 62 kg. Šis būtu mans labsajūtas svars. Bet tā kā (diemžēl) šādu svaru esmu ieguvusi piespiedu kārtā, jo 2 dienas ne brokastīm, ne pusdienām nav sanācis laika, tad zinu, ka, tiklīdz sākšu ēst, mani 62 vairs nenoturēsies. Esmu aizvadījusi 3 intensīvas darba dienas Rīgā ar konsultācijām un lekcijām.
Gandarījums mijas ar nopietnām mācībām sev pašai, un vispirms jau par to, ka centienos palīdzēt citiem es nedrīkstu aizmirst par sevi. Un es zinu, ka šajā reizē tas man atkal neizdevās. Jo pārdedzināju sevi, gan gatavojoties lekcijām, gan konsultācijās, kad, kā parasti, neieplānoju sev pat pusdienas laiku. Un sanāca tā, ka manas ēdienreizes bija zaļais kokteilis no rīta un svaigi spiesta apelsīnu sula pēcpusdienā. Līdz ar to mani kilogrami rūk, bet tas nav GAPS diētas rezultāts. Vēlme dot, dalīties, palīdzēt manī ir pārāk liela, tik liela, ka aiz tā aizmirstu sevi pašu. Tomēr šodien man ir gandarījuma sajūta par paveikto. Un doma, ka kaut ko tomēr varu.
18.04.2014 80. diena
Lieldienu brīvdienas. Cik labi, ka varēs izgulēties, izlasīt Unu, pasauļoties, neko nedarīt. Šodien cītīgi tiek atgūts ēšanas ziņā – šašliks, pīļu olas, dārzeņi, salāti, žāvēts asaris, bērzu sulas – cik labi ir Latvijā… Saules pilnas debesis, pumpuri ābelēs, pirmais dzeltenais taurenis šogad, pilna pļava zilu zvanpuķīšu. Dzīve atkal ir laba…
Esmu apņēmusies 4 dienas nestrādāt, bet te nu es atkal esmu, rakstot dienasgrāmatu un pielabojot lekciju materiālu, lai to varu ielikt arī mājas lapā.
