Līdz šim biju sev nosolījusies ne laiku, ne enerģiju šai virzienā netērēt. Tomēr domas tāpēc pa galvu nepārstāj riņķot, un laikam ir sakrājusies to kritiskā masa, lai es tomēr norakstītu tās no sava prāta nost. Šis raksts netop ar mērķi kādu pārliecināt vai ko pierādīt, jo beigās tik un tā izvēlamies katrs savu taisnību. Tomēr pateikt daudzas domas man likās svarīgi.
„Kontroversijas zinātniskās pieejas ietvaros”
Ēdam katru dienu, lai dzīvotu. Iespējams, tieši beidzamajā laikā vērīgāks lasītājs, klausītājs un ēdējs varētu būt visnotaļ apjucis viedokļu dažādībā, lai saprastu, kas tad ir labāks organismam un veselībai ilgtermiņā – vegānisms, veģetārisms, gaļēdāja filozofija, vai mēreni no visa pa druskai, Paleo, Keto, SCD, Dikāna diēta vai svaigēšana…
Lai visu padarītu vēl sarežģītāku, kopš nesena laika Latvijas sabiedrībā mutuļo kaislības ap uzturu un uzturzinātni. Kāda uztura zinātnes maģistre vārdā Ksenija Andrijanova pasludinājusi sevi par zinātniskā pasaules redzējuma kaislāko pārstāvi Latvijā un visai agresīvā veidā dedzīgi metas kliedēt absolūti nezinātniskos mītus saistībā ar uzturu. Šajā rakstā mēģināšu skaidrot, no kurienes aug kājas dažādajiem uzskatiem uztura jomā.
Palasot Ksenijas Andrijanovas rakstīto blogā www.ksenijakomente.lv, kur viņa no sirds cenšas atspēkot mītus saistībā uzturu, termini „pētījums” un „zinātne” tiek novazāti tik tālu, ka izklausās jau pēc lamuvārdiem un zaudē savu sākotnējo jēgu: „Pievērsiet uzmanību – es runāju par kontroversijām ZINĀTNISKĀS PIEEJAS IETVAROS. Diskusijas notiek, izvērtējot pētījumus. Šīs ir ārkārtīgi svarīgas diskusijas, kas veicina uztura zinātnes izaugsmi.” (Citāta autores izcēlums.) Šeit un turpmāk rakstā izmantotie citāti ir no Ksenijas Andrijanovas bloga, ja vien nav norādīts citādi.
Vārds „pētījumi” nebija mūsu ikdienas leksikā vēl dažus gadus atpakaļ, tagad liekas, ka pietiek tos piesaukt, lai mēs izklausītos ticami un svarīgi, un katrā ziņā – ļoti zinātniski. Aizmirstot vienkāršo patiesību, ka, arī skatot un citējot pētījumus, ir jāsaglabā kritiska attieksme. Pētījumi, jo īpaši, medicīnas jomā ne vienmēr ir objektīvi, tāpēc ka tiem vairumā gadījumu ir finansētājs, kurš nereti pasūta rezultātu.
Termins „pētījumi” īstenībā ir zaudējis savu neaizskaramības oreolu, jo pat prestižā medicīnas žurnāla The Lancet galvenais redaktors ir atzinis, ka līdz pat 50% medicīniskajā literatūrā publicēto pētījumu var būt kļūdaini.
Savukārt, The New England Journalof Medicine redaktors apgalvo: „Turpmāk vairs nav iespējams ticēt lielai daļai publicēto klīnisko pētījumu, kā arī paļauties uz uzticamu ārstu viedokli vai autoritatīvām medicīniskām vadlīnijām”.
Ņemot šo vērā, vismaz dīvaina liekas aktīvās uztura blogeres tendence piesaukt zinātni un pētījumus teju katrā otrajā teikumā, jo ticamība to patiesumam ir labi ja 50%. Pasaule nav ne melna, ne balta, tai piemīt pārbagāta krāsainība visu toņu gammā, un katram paņemt sev to, kas uzrunā, pārliecina, liekas derīgs izmantošanai savā dzīvē. Un šis raksts top, lai cilvēkiem rādītu, ka ne viss ir tik melns (briesmīgās diētas un šarlatāni uz katra stūra) vai balts (zinātne kā pielūgsmes objekts) kā Ksenija mālē.
Piekrītu Edgara Renča (viņš arī Oreman jeb Baskāju Rūdas vīrs) rakstā paustajam, ka Ksenijas „medicīniskā žurnālistika” darbojas ļoti selektīvi, un viņa savu kļūdaino apgalvojumu ilustrācijai piemeklē tikpat aplamus „pētījumus”. Uztura maģistrei liekas, ka pietiek ievietot saiti uz rakstu PubMed, lai viņas teiktais izklausītos ticami un katrā ziņā ļoti zinātniski. Ievēro, ka liela daļa citēto avotu Ksenijas blogā ir no QuackWatch sērijas un Wikipedia.
Tā domā Bakalaurs veselības aprūpē un Maģistrs uztura zinātnē
Attēls no http://www.ldusa.lv/lv/content/ldusa-uztura-piramida
Ksenija par savu misiju izvēlējusies apgaismot, viņasprāt, visnotaļ domāt nespējīgo Latvijas lasītāju, kaislīgi metoties viņu pasargāt no šarlatāniem, pseidospeciālistiem, uztura speciālistiem bez attiecīgā Latvijas diploma un citiem „alternatīvās medicīnas diversantiem”: „(…) būtu kārtīgi jāizprot atšķirība starp ierindas šarlatānismu un zinātnisku ideju ar potenciālu”, saka taisnības cīnītāja.
Par ko tad īsti iestājas uztura speciāliste Ksenija Andrijanova, īsumā galvenie punkti tiem, kas „diskusiju” sabiedrībā līdz šim palaiduši gar ausīm:
- Bez dziļākas sapratnes par daudzām alternatīvās medicīnas jomām, tiek vienā maisā samesta naturopātija, homeopātija, ājūrvēda „un citas alternatīvās uztura teorijas”, ļoti kaislīgi tās visas noliedzot, kā arī, piemeklējot neadekvātus piemērus, it kā tiek demonstrēts to absurds
- Augstākminēto jomu speciālisti tiek nešauboties dēvēti par šarlatāniem
- Tiek kritizētas dažādas diētas (tai skaitā atveseļojošas), par tās sliktuma kritēriju ļoti „zinātniski” izvēloties vien faktu, ka diētai ir nosaukums. Veselības saglabāšanai kā risinājums pretim tiek likta jau pasaulē pamazām aizmirstībā aizpeldošā kaloriju skaitīšana stratēģija
- No dažādiem rakursiem tiek pausta ideja, ka nav nozīmes izvēlēties ekoloģiski audzētu un ĢMO nesaturošu pārtiku:
– „Veselīgs uzturs tagad ir bizness”
– „Ekoloģiskā pārtika uzturvērtības ziņā praktiski neatšķiras no konvencionālās”
– „Nav savākta pierādījumu bāze tam, ka ĢMO ir kaitīgs”
– “Ekoloģiskās pārtikas mārketings ir tik agresīvs, ka gribās saukt to par ekofašismu”
- Aktīvi iestājas pret dažādu dziedinošu produktu (kurkuma, ingvers u.c.) lietošanu terapeitiskos vai profilaktiskos nolūkos, kā arī organisma attīrīšanas metožu izmantošanu, absurdos piemēros to pretnostatot medikamentu lietošanai: “Un es gribētu redzēt, kas notiks ar tiem cilvēkiem, kuri izlasīs, ka kurkuma normalizē cukuru asinīs, izmetīs pa logu insulīna pildspalvu un gremos garšvielu”
- Neskatoties uz to, ka pati tik karsti aizstāv zinātni, pauž domu, ka jaunākie atklājumi medicīnā vēl nenozīmē, ka tā tiešām ir: „vai tik “caurumoto zarnu sindroms” nav šarlatānisms, ar ko aizraujas vietējie naturopāti?”
- Bez zināšanām un pieredzes attiecībā uz vakcināciju un tās iespējamiem riskiem, pauž savu kategorisko viedokli par vakcīnām, un, apelējot pie sava „pilsoņa pienākuma”, kaisli aicina vecākus vakcinēt savus bērnus. „Vakcīnu kaitīgums ir sazvērestības teorija. Vakcinē”, dedzīgi iesaka Ksenija Andrijanova.
Neesošās diskusijas māksla
Ko te daudz komentēt, katrs pats mēs varam izsvērt, kam ticēt un kam sekot. Šī raksta mērķis nav atspēkot visus Ksenijas apgalvojumus vai pierādīt pretējo. Tomēr dažas domas nevaru nepateikt.
Atgādinu, ka Ājurvēda ir 5000 gadu veca medicīnas sistēma, kas izveidota Indijā, kuras efektivitāti 2015./2016. gadā atļaujas apšaubīt Latvijas Medicīnas augstskolu beidzis maģistrs uztura jomā. Homeopātija ir vairāk kā 250 gadu veca alternatīvās medicīnas sistēma, kas, neskatoties uz skeptiķu centieniem to parādīt kā pseidozinātni, joprojām ir dzīvotspējīga tieši savas efektivitātes dēļ, pat ja zinātnei vēl nav pilnīga skaidrojuma, kā homeopātiskās zāles darbojas. Naturopātija ir plašāka joma, kas apkopo vairākas alternatīvās medicīnas pieejas (homeopātiju, akupunktūru, Ķīnas medicīnu, augu terapiju, arī uztura terapiju, u.c.), kas visas balstās uz dabas dziedinošo spēku un cilvēka organisma spēju tiekties uz veselību.
Ksenija var plosīties uz veselību, bet visas šīs un citas alternatīvās medicīnas jomas pastāv un pastāvēs, jo tieši te atbildes meklē tie cilvēki, kas nespēj palikt veseli ar tradicionālo medicīnu. Un, tā kā cilvēki paliek aizvien slimāki, medicīna sāk uztraukties, jo ir risks zaudēt savu klientu tirgus daļu. Tieši tāpēc alternatīvas atveseļošanās iespējas noliedzošo entuziastu darbība pasaulē šobrīd ir ļoti aktīva, parasti aizslēpjoties aiz „zinātniskuma” vairoga, un Ksenija ir lielisks vietējais prototips.
Ja ārstiem patiesi rūpētu cilvēku veselība, tad būtu tikai loģiski viņiem strādāt kopā ar alternatīvās medicīnas jomas speciālistiem, vienam otru atbalstot. Pasaulē to sauc par Integratīvo medicīnu. Taču tā vietā visi ārpus klasiskās medicīnas rāmja domājošie tiek pasludināti par šarlatāniem, un tas ir jo īpaši mīļš termins Ksenijas mutē.
Ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) un to potenciālais nodarījums cilvēku veselībai pasaulē ir milzu problēma, un par ilgtermiņa sekām dati vēl tikai tiek uzkrāti. Jau tagad ir skaidrs, ka ĢMO rada daudzas veselības problēmas, un tos saista ar aizvien vairāk slimībām un patoloģijām. ASV ir čempione ĢMO audzēšanā un lietošanā uzturā, kas tās iedzīvotājus (kopā ar lielo vakcīnu daudzumu, pesticīdu/herbicīdu lietošanu un medikamentu patēriņu) padara par slimāko nāciju pasaulē. Citas valstis tāpēc cīnās, lai savā teritorijā neatļautu ĢMO audzēšanu, kamēr ASV štati cenšas panākt ĢMO norādīšanu uz pārtikas iepakojuma. Un tieši slimu bērnu māmiņas ir tās, kas ASV iesāka cīņu pret ĢMO. Jeffrey Smiths ir viens no galvenajiem runas vīriem saistībā ar Pret GMO kustību ASV, kā arī Institute of Responsible Technology izpilddirektors. Skaties filmas Seeds of Death: Unveiling The Lies of GMO’s, kā arī Genetic Roulette un domā, vai vari piekrist uztura speciālistei Ksenijai Andrijanovai, kas apgalvo, ka ĢMO kaitīgums nav pierādīts.
Vakcīnu diskusiju labāk te nemaz neiesākšu, jo tā ir milzu tēma un nebūt ne vieglākā. Riski diemžēl ir lielāki par ieguvumiem veselībai. Iespējams, viena no labāk uzskaitītajām vakcīnām to blakusefektu ziņā ir cilvēka papilomas vīrusa HPV vakcīna, par kuru vairāk informācijas vari atrast sadaļā Sievietēm/Pubertāte. Vakcīnu aizstāvjiem kļūst aizvien grūtāk noturēt savas pozīcijas, jo nupat jau arī ASV valdība un CDC (Centers for Disease Control and Prevention) atzīst, ka vakcīnas var radīt poliomielītu, krampjus un būt nāves cēlonis, savukārt Amerikas pediatru asociācija piekrīt, ka HPV vakcīnas var radīt olnīcu funkciju traucējumus. Kā notiek manipulēšana ar vakcīnu radīto kaitējumu veselībai, vari izlasīt rakstā par Zika vīrusu. Un šie ir tikai daži piemēri. Pat ja izvēlies klausīt Ksenijas Andrijanovas padomam, tomēr iesaku rūpīgi veikt izpēti, jo informācijas pārdomām ir pārpārēm.
Kamēr Ksenija izsaka savu viedokli par ĢMO un vakcināciju, vēlos norādīt, ka pat ar visu savu Bakalauru veselības aprūpē un Maģistru Uztura zinātnē bloga autore neatšķir Uzturu no Homeopātijas vai Ājurvēdas, sametot visu vienā maisā: „homeopāti, naturopāti, ajūrvēda un citas alternatīvās uztura teorijas sola brīnumārstēšanos”. Kritika un norāde uz kļūdām Ksenijai nepatīk, viņa nevis cieņpilni atzīst savu nezināšanu, bet momentāni pāriet uzbrukumā.
Tad nav jābrīnās, ka arī bloga rakstu komentētāju diskusijas ar dažiem izņēmumiem ir vārīšanās savā sulā, pārsvarā, protams, anonīmi, lai var izlikt visu žulti pret tiem, kas domā citādi un mēģina iebilst. Un, saprotams, pašai bloga autorei pēc vārda kabatā nav jālien. Dabūs trūkties katrs, kas nepiekritīs, vai norādīs uz acīmredzamām viņas kļūdām. Kad savai aizstāvībai argumentu pietrūkst, tad tiek likta lietā uzbrukšanas un noķengāšanas stratēģija. Zinām, ka aktīvajai cīnītājai noķengāt, piemēram, progresīvi domājošu ārstu-onkologu arī nav problēma. Man nav ne mazāko šaubu, ka arī šim rakstam atbildes reakcija sekos vienā vai otrā vidē un formātā, un tas nebūs paldies par citādo viedokli. Lieki piebilst, ka diskusija vai dialogs te nevar sanākt pēc definīcijas, lai cik argumentēti mēs vēlētos noskaidrot viedokļu sadursmju aspektus.
Masu sajūsma vai nesapratne
Mazliet izbrīna, bet nepārsteidz Latvijas masu mediju – interneta portālu, radio, dienas izdevumu, žurnālu, u.c. – aktīvā interese par Ksenijas skaļo viedokli. Atzīšu, viņai ir jaudīga enerģija ar potenciālu daudz dzīvē sasniegt. Papildus tam viņa ir pietiekami nekaunīga, lai noliktu pie vietas jebkuru, kas iebilst, kā arī apzināti cenšas būt skandaloza ar saviem paziņojumiem uztura jomā. Jā, tā iespējams uzražot sev ātru popularitāti attiecīgajā sabiedrības daļā.
Un tieši tāpēc top šis raksts – jo mani uztrauc, ka uztura maģistre no savas mācību grāmatas runā tās vecās patiesības uztura jomā, kam mēs esam bijuši aicināti ticēt gadu desmitiem. Mani uztrauc doma, ka cilvēki tiešām var Ksenijas paustajā ieklausīties kā vienīgajā patiesībā, kuru viņa skaisti izdekorē ar „zinātniskuma” piedevām un rūpīgi izvēlētajiem pareizajiem „pētījumiem”.
Patiesībā daudzi no vecajiem uztura ieteikumiem šobrīd ir riktīgi sašķobījušies. Grabēdama brūk vecā uztura piramīda, kādu mums to pasniedza ilgu laiku. Mums teica, ka ogļhidrātiem jābūt uztura piramīdas pamatā, jāēd augu tauki un margarīns, nevis dzīvnieku tauki, jo citādi dabūsim sirds un asinsvadu problēmas. Visos produktos jālūko pēc to liesākās versijas… Tieši šīs nostādnes ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēce ir tik slima, kā pašlaik. Vien attieksme pret cukuru ir viennozīmīgi negatīva kā vecajā, tā jaunajā uztura ieteikumu versijā. Situācija īstenībā ir dramatiska, jo sliktās veselības dēļ tagad dzimušajiem bērniem paredz īsāku dzīves ilgumu nekā mums pašiem.
Taču veco, pierasto sistēmu un domāšanu izmainīt nav viegli. Pārtikas rūpniecības primārais uzdevums nav mūsu veselība. Tāpat farmācijas gigantam joprojām ir izdevīgi, ka cilvēki nav veseli. Tāpēc izmaiņas domāšanā uztura jomā lielākajā daļā sabiedrības notiek ļoti lēnām, un bieži tieši sliktā veselība ir dzinulis sākt meklēt drosmīgākus risinājumus ārpus ierastajiem scenārijiem. Izmaiņas nozīmē aktīvu izvēli un citādu darbību. Un tas nav viegli. Vieglāk ir peldēt pa straumi, pa vecam.
Jā, ir grūti mainīt ierastos, vecos ēšanas paradumus, vairs nepirkt margarīnu, bet gatavot Gī sviestu. Vairs nepirkt pusfabrikātus, bet vārīt zupu. Vairs neiet uz McDonaldu, bet piedalīties tiešās pirkšanas pulciņā vai pat to organizēt.
Tā vietā, lai sabiedrība mācītos no jaunajām vēsmām pasaulē, tā uzgavilē tam, kurš stāsta to, ko mēs jau tāpat sen zinājām. Jo tad nekas nav jādara un nekas nav jāmaina. Un tā kā cilvēks pēc dabas ir slinks, tad izvēlēties mazākās pretestības ceļu ir tikai normāli. Vieglāk ir noticēt uztura speciālistam, kurš apgalvo, ka diētām nav nekādas jēgas un ka notievēt var arī, ēdot hamburgerus.
Tāpēc Ksenijas fenomens īstenībā nepārsteidz. Mūsu sabiedrība, tāpat kā visā pasaulē, gadu desmitiem barota ar patiesībām veselības un uztura jomā, kas daudzas šodien jau novecojušas, lai neteiktu, ir nepatiesas. Tas ir tāpēc, ka izglītības sistēma, un ne tikai medicīnā, netiek līdzi jaunajiem zinātniskajiem atklājumiem, secinājumiem un paradigmu maiņai uzskatos. Un tieši tāpēc mēs joprojām dzirdam Medicīnas Universitāšu absolventus un it kā svarīgu grādu (Bakalaura un Maģistra) ieguvējus sludinām vecus domāšanas modeļus un uzskatus, kas progresīvajā pasaules daļā vairs nav spēkā. Spilgtākie piemēri te ir ogļhidrātu un tauku dilemma.
Starp citu, vēl pāris dienas vari paspēt pieslēgties interneta samitam www.fatsummit.com, lai uzzinātu, ko par taukiem domā un runā pasaulē. No turienes arī Dave Asprey doma, ka cilvēka organismā tikai 1% ir ogļhidrāti, un ka mēs nevaram pilnvērtīgi atjaunot šūnas, tikai ēdot brokoļus, nemaz nerunājot par brokastu pārslām (nedaudz par šo arī tālāk rakstā).
Kad jaunākais medicīnā sasniegs Latvijas medicīnas skolu programmas?
Ne jau par manu un Ksenijas Andrijanovas tuvcīņu vai kraso viedokļu atšķirību daudzās veselības un uztura jomās šis stāsts. Savu viedokli taču abas brīvi varam paust, jo dzīvojam brīvā valstī. Situācija ir jo skumjāka tāpēc, ka Latvijas augstskolas beidzējs spēj stāstīt tikai to, ko pats ir mācījies. Un pēc Ksenijas tekstiem, kam pievienota liela deva agresijas un nekaunības, mēs varam redzēt, ko tad māca Latvijas Medicīnas augstskolās. Diemžēl vidējais Latvijas iedzīvotājs, ja vien īpaši neinteresējas par medicīnu un uzturzinātni, nespēj kritiski izvērtēt (o, jā, jēdziens kritiskā domāšana ir īpaši mīļš Ksenijai) šīs uztura speciālistes aplamos apgalvojumus.
„Uzturs nevar ārstēt”, ir viens no tādiem. Kā akla vista, pieturoties tikai pie augstskolā mācītā, Ksenija turpina kladzināt, ka uzturs nekādi nevar palīdzēt cilvēkam atveseļoties. Pilnīgi ignorējot tūkstošu, atļaušos teikt, miljonu cilvēku pieredzi, kas pierāda, cik liela nozīme (ja ne galvenā) tieši uzturam ir ceļā uz veselību. Ka uzturs pavisam reāli spēj palīdzēt izārstēties no hroniskām saslimšanām, gan mazināt autoimunitātes slimību izpausmes. Noņemot hiperaktīvam bērnam cukuru un saldumus, viņa uzvedība un spēja koncentrēties mainīsies.
Noņemot autiskā spektra bērniem visus ogļhidrātu avotus, viņu zarnu trakta veselība un līdz ar to arī daudzi mentālie simptomi uzlabosies. Noņemot alerģiskam cilvēkam piena produktus ar tajos esošo A1 beta kazeīnu, alerģija mazināsies. Utjpr. Te ilustrācijai daži piemēri, varam tos saukt par veiksmes stāstiem vai spontānu remisiju, taču īstenībā katras izārstēšanās gadījumā pamatā ir cilvēka milzu darbs katru dienu.
- http://www.chrisbeatcancer.com/ – Chris ceļš prom no vēža
- http://terrywahls.com/ – ārste Terry Wahls ar Paleo diētu uzceļ sevi no multiplās sklerozes ratiņkrēsla
- http://www.mygutsy.com/about-me/ – Caroline, daudzo alerģiju dēļ dēvēta par Burbuļu meiteni (Bubble girl), atveseļo sevi ar GAPS diētu un iedvesmo arī citus
- http://www.gapsdiet.com/testimonials.html – grāmatā “GAPS stories” apkopoti cilvēku atveseļošanās pieredzes stāsti, izmantojot GAPS diētu
- http://articles.mercola.com/sites/articles/archive/2004/04/24/autism-recovery.aspx – Dr Mercola stāsta, cik uzturs ir svarīgs autiskā spektra gadījumā
- http://thinkingmomsrevolution.com/special-diets-recovery-autism-neurological-conditions/ – te apskatītas biežāk lietotās diētas, kas palīdz atveseļoties autiskā spektra bērniem
- http://www.breakingtheviciouscycle.info/ – Elaine Gottschall pieredze, atveseļojot savu meitiņu no čūlainā kolīta ar SCD diētu, ko viņa pēc tam turpina ieteikt cilvēkiem daudzu slimību gadījumā, jo īpaši, ar zarnu trakta problēmām
- http://scdlifestyle.com/ – divu puišu Jordan Reasoner un Steve Wright veiksmes stāsts, izārstējoties no celiakijas, čūlainā kolīta un iekaisīgās zarnas sindroma (IBS) ar SCD diētu. Arī viņi turpina aktīvi darboties, palīdzot atgūt veselību citiem cilvēkiem
- http://gerson.org/gerpress/ – ārsta Dr Max Gerson izveidotā organisma attīrīšanas programma un diēta, kas palīdzējusi atveseļoties pat termināliem vēža slimniekiem. Darbu turpina ārsta meita Charlotte Gerson un Gersona Institūts
- http://nourishinghope.com/ – Julie Matthews darbs, kas fokusējas uz autisko bērnu atveseļošanu ar dažādām diētām
Šobrīd (30.01.2016) notiekošajā www.FatSummit.com interneta konferencē Dr Daniel Amen apgalvoja, ka puse no cilvēku veselības problēmām ir saistīta ar nepareizu uzturu. Kas loģiski nozīmē, ka mainot uztura paradumus, mums katram ir iespēja veselību uzlabot. Tikmēr uztura speciāliste Ksenija Andrijanova cenšas iestāstīt, ka uzturam nav nozīmes atveseļošanās procesā un ka visas augstākminētās diētas, kas reāli palīdzējušas miljoniem cilvēku tapt veselākiem, ir vien tukša skaņa.
Attēls no http://nourishinghope.com/food-pyramid/
Te var noklausīties Julie Matthews skaidrojumu šādai uztura piramīdai. Ievēro, tajā nav ne graudu produktu, ne cukura, bet ir daudz dziedinošo produktu (kaulu buljons, probiotiķi, dzīvnieku tauki utt.).
Domājošas māmiņas pret Kseniju = 3 : 1
Labs Latvijas Radio 1 raidījums (Ģimenes studija, 2016. g. 5. janvāris), kurā runāja par Bioloģisko pārtiku, spilgti parādīja kārtējo Ksenijas nezināšanu. Viņa centās klausītājiem un raidījuma dalībniekiem iestāstīt, ka uztura vērtības ziņā nav nekādas atšķirības, vai ēst ekoloģiski audzētus dārzeņus un augļus, vai ar pesticīdiem audzētos (klausies no 21. minūtes)
https://lr1.lsm.lv/lv/embed/?id=61326&theme=white&size=16×9
Taču biju gandarīta dzirdēt, ka Ksenijas izglītotais viedoklis nogrima trīs gudru mammu (un nebūt ne uztura zinātņu maģistru) atbilžu un komentāru krustugunīs. Jo runa šai gadījumā ir par to, kas tradicionāli (tātad ar pesticīdiem un herbicīdiem) audzētajos augļos un dārzeņos ir iekšā tāds, kam tur nebūtu jābūt. Un ir neskaitāmi pētījumi par pesticīdu/herbicīdu ietekmi uz veselību. Viens no neseniem uzskatāmiem piemēriem bija zviedru ģimene, kura 2 nedēļas ēda tikai ekoloģiski audzēto pārtiku, kā rezultātā analīzes uzrādīja vairāku pesticīdu/herbicīdu būtisku samazinājumu.
Neticu, ka Ksenija ir redzējusi un lasījusi objektīvu pētījumu, kas pierāda, ka ar ķimikālijām audzēto dārzeņu/augļu uztura vērtība būs tieši tāda pati, kā attiecīgajiem eko/bio produktiem. Tāpēc nezinu, ko un kāpēc viņa cenšas aizstāvēt.
- Tradicionāli audzētajos dārzeņos, augļos un graudos ir klāt vielas, kas cilvēka organismam nav vajadzīgas (pesticīdi, herbicīdi (glifosāts), ĢMO)
- Noplicinātā augsne, visticamāk, ir kaisīta ar minerālmēsliem, tātad arī minerālmēslu atliekas un piemaisījumi būs šajos produktos
- Augsnes nabadzības dēļ augļos/dārzeņos/graudos nebūs pietiekamā daudzumā attiecīgo minerālvielu
Tāpēc, jā, es gribētu redzēt to publikāciju, kas apgalvo un parāda ciparus, ka tomāti, kas neredz sauli un pat augsi, bet tiek baroti pa caurulīti ar ķimikālijām, būs uzturvērtības ziņā tādi paši kā ekoloģiskajā saimniecībā augušie un ar īstiem lopu mēsliem barotie. Un, ja šādi rezultāti atrastos, es uzdotu jautājumu, vai to nefinansē minerālmēslu, pesticīdu, herbicīdu, ĢMO ražotājs. Kā zinām, nauda nesmird un publicēt var jebko, ja ir, kas maksā.
(Papildināts 03.04.2016 – tikmēr lasām, ka ekoloģiski audzētajā gaļā un pienā ir pat līdz 50% vairāk labo taukskābju nekā industriāli ražotajā.)
Jau pirms 10 gadiem Environmental Working Group publicēja datus par 287 ķīmisku savienojumu klātesamību jaundzimušu zīdaiņu nabas saites asinīs, kur citu ķimikāliju vidū, protams, ir arī pesticīdi un herbicīdi. Lasi arī Dr Mercola rakstu par šo tēmu.
Nesen dzirdēju citātu, kam nezinu autoru, bet kas labi šeit iederas – „Tik daudzi ēdienā skaita kalorijas, ka nav laika skaitīt ķimikālijas”.
Ar kalorijām pret taukiem
Kamēr pasaulē jau gadiem runā par to, ka holesterīna mīts bijis nepareizs no sākta gala (to palīdzēt uzturēja pārtikas industrijas intereses), un ka mums tik ļoti nepieciešami labie tauki uzturā, jo arī smadzenes veidotas no taukiem, Latvijas galvenā autoritāte uztura jautājumos Lolita Neimane joprojām cītīgi sludina zema tauku satura produktu lietošanu un kaloriju skaitīšanu.
Bez tam tauki visbiežāk tiek kļūdaini ierindoti vienā slikto kategorijā ar cukuru, nemaz nesākot skaidrot, ka, jā, ir sliktie, bet ir arī labie tauki, kas mūsu organismam ir tik ļoti vajadzīgi. Vai zināji, ka hormoni organismā veidojas no holesterīna?
Tā vietā, lai aicinātu cilvēkus vairāk uzturā lietot veselīgos taukus saturošus produktus (olas, avokado, sviestu u.c.), vairums uztura speciālistu Latvijā, Kseniju Andrijanovu ieskaitot, joprojām turpina ieteikt ogļhidrātus kā labāko enerģijas avotu un uztura piramīdas pamatu. Piemēram, smagi rūpnieciski pārstrādātās brokastu pārslas tiek reklamētas kā labs un veselīgs produkts bērniem (protams, kombinācijā ar tikpat pārstrādātu govs pienu), kamēr zināms, ka tas nepiegādā neko vairāk par tukšiem ogļhidrātiem, ko organisms tālāk uztver kā cukuru ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat uztura zinātņu maģistre Ksenija karsti metas aizstāvēt glutēnu, ignorējot zināšanu bāzi par tā saistību ar daudzām slimībām un hipercaurlaidīgas zarnas sindromu (leaky gut).
Arī Ksenija dalās ar kaloriju skaitīšanas grūtībām uztura speciālista darbā: „ Uztura zinātne (…) tās ir negulētās naktis pie uzturvērtības tabulām, kad tavam hipotētiskam pacientam ar nieru mazspēju nu nekā nevar savilkt kopā pareizus olbaltumvielu daudzumus.” „Nekā lieka, un uz galda uztura speciālista galvenais instruments – liels kalkulators.”
Redzot, kādi viedokļi uztura jomā dominē Latvijā, mani arī neizbrīna, ka Uztura programmas izveidotāja un vadītāja Stradiņa Universitātē Lolita Neimane, viņa arī ārste-dietoloģe, vieglu roku sociālajos tīklos dalās (tātad atbalsta) ar savas studentes Ksenijas rakstu, kurš visu citu pērļu starpā viņa pauž šādas frāzes attiecībā uz uzturu un veselību:
- „vai tik “caurumoto zarnu sindroms” nav šarlatānisms, ar ko aizraujas vietējie naturopāti?”
- „šarlatāni jau ir pasludinājuši neizpētītu teoriju par patiesību, izdomājot neeksistējošo saslimšanu “caurumoto zarnu sindroms”. Nav tāda sindroma.”
- „naturopātija un naturopātisks uzturs – šāda pieeja ārstēšanai un uzturam ir bīstama: alternatīvā medicīna ir diversants, kas nepamatoti mazina ticamību medicīnai un farmācijai un par ne mazu naudu tirgo mums brīnumus.”
- „veselīgs uzturs ir lieliska labas veselības uzturēšana un saslimšanu profilakse, taču uzturs nav un nekad nebūs zāles.”
- „nekādi mistiski toksīni neuzkrājas – sensacionālais superorgāns akna (ja vien tam nav problēmu) izvada visu.”
Piebildīšu, ka hipercaurlaidīgas zarnas sindroms (leaky gut) ir šobrīd medicīnā ļoti aktuāls temats, jo tas ir viens no priekšnosacījumiem autoimunitātes mehānisma palaišanai organismā, kā arī skaidro daudzu slimību attīstību. Saprotot problēmas būtību, var tai meklēt risinājumu, tai skaitā ar pareizi izvēlētu uzturu. Arī Latvijā ārsti gastroenterologi pēta zarnu mikrobiomu (D. Zandere, J. Pokrotnieks, Latvijas Ārsts, marts 2014) un hipercaurlaidīgas zarnu sindromu (D. Zandere, Latvijas ārsts, augusts 2015), kuru mūsu varone Ksenija pasludina par neesošu. Un vēl skumjāk ir, ka zem šīm aplamībām parakstās arī Ksenijas skolotāja, ārste dietoloģe, tātad autoritāte uztura jautājumos Latvijā, kurā ieklausās tik daudz cilvēku.
„Alternatīvā medicīna ir diversants, kas nepamatoti mazina ticamību medicīnai un farmācijai”. Vai tiešām?
„Kaķa lāsti debesīs nekāpj” un „Suņi rej, bet karavāna iet tālāk”, saka mūsu tautas gudrības. Cilvēka organismam ir pilnīgi vienalga, kāds sertifikāts un cik zinātņu grādu kabatā attiecīgajam speciālistam. Cilvēka ķermenis ir dabas daļa un kā tāds pakļaujas arī objektīviem dabas likumiem – strādā tieši tas, kas strādā. Gan Ājurvēda, gan Homeopātija, gan Naturopātija, gan citas alternatīvās terapijas, gan arī dziedinoša uztura ieteikumi, kas spēj palīdzēt cilvēkam kļūt veselākam, lai kā to visu necenstos nomelnot zinātniskuma aizstāve Ksenija un viņai līdzīgi domājošie.
Vēlreiz citēšu Ksenijas spārnoto teicienu, kas parāda visu “‘strīda”‘ būtību. “Alternatīvā medicīna ir diversants, kas nepamatoti mazina ticamību medicīnai un farmācijai”, spilgti un savā stilā uzsver Ksenija.
Bet Ksenija Andrijanova kļūdās arī šajā skarbajā spriedumā – nevis “alternatīvā medicīna nepamatoti mazina ticamību medicīnai un farmācijai”, bet alternatīvā medicīna pastāv un pastāvēs tieši tāpēc, ka cilvēki meklē iespējas, kā palikt veselākiem situācijā, kad tradicionālā ārstēšana neko nevar palīdzēt.
Taču, ja pat prestižākā medicīnas žurnāla redaktors apgalvo, ka vismaz puse publicēto pētījumu medicīniskajā literatūrā var būt kļūdaini, tad arī Ksenijai varam dot 50% atļauju kļūdīties. Jebkura izglītība ir laba, jo tā dod pamatu skatīties un mācīties tālāk, ieraugot kopsakarības. Jebkura izglītība ir laba, kamēr tā dod iespēju neiestigt dogmatismā, turoties pie vienīgās patiesības visu mūžu.
Savu kļūdu atzīšana un vecu, aplamu mītu nokratīšana ir veids, kā progresēt. Taču ir skaidrs, ka daudziem Latvijas medicīnas augstskolu absolventiem līdz tam vēl ir jāizaug. Arī, lai spētu turēt atvērtu prātu, acis un ausis vaļā un turpinātu mācīties jomā, kas mainās nemitīgi, jā, tieši pateicoties zinātnei.
Un lai kā „diversijas” atklājēja Ksenija savā blogā sludinātu zinātniskumu un kritisku domāšanu, patiesībā viņa ir ļoti tālu no tā, tai pat laikā demonstrējot nekritisku, reliģisku ticību medicīnas zinātnei, kur viss ir pareizs un nemaināms, bet „pētījums” ir jaunais pielūgsmes objekts. Un viss, kas neiekļaujas šajā standartā, tiek dēvēts par šarlatānismu.
Vainīgo meklēšana neved uz pārmaiņām. Jautāsim – ko darīt?
Tādai valstij, tāds budžets. Tādai augstskolai tādas programmas. Tādi galā sanāk mūsu ārsti un uztura speciālisti. Tādam skolotājam tādi skolnieki. Brīnumu nav. Tādas pamatnostādnes mums cenšas iegalvot speciālisti, spītīgi soļojot uzņemtajā vienvirziena (iedomātajā zinātnes) trajektorijā, kā zirgs ar klapēm uz acīm, lai sāņus informācija un jaunākais medicīnā un uztura jomā netraucē būt pa vecam pareiziem. Ja pa labam negribam piekrist, niknums un agresija, kā arī citādi domājošajiem uzbrūkoša nostāja varbūt palīdzēs savā pusē noturēt šaubīgos. Tikmēr izdaudzinātie “sliktie šarlatāni” glābj to cilvēku veselību, kas nomaldījušies medicīnas bezcerīgajos koridoros un sertificētu uztura speciālistu kabinetos.
Nav nozīmes meklēt vainīgos, jo tas neved uz pārmaiņām. Arī valdības un attiecīgie ministri mainās pārāk bieži, kur katrs par savu pirmo pienākumu uzskata reformēt iepriekšējā ministra paveikto, kamēr nevienam no viņiem nav pietiekami laika ieraudzīt ilgtermiņa plānu un stratēģiju medicīnas vai veselības nozarē, nemaz nerunājot par finanšu trūkumu, kas apgrūtina reālu izmaiņu ieviešanu. Mums ir tāda valsts, kādu paši esam izveidojuši un pelnījuši.
Tāpēc mums šobrīd ir situācija, ka cilvēki alternatīvo medicīnu un uzturu brauc studēt uz ārzemēm, kur apgūst tieši to, ko Latvijas augstskolu programmas nepiedāvā un vēl daudzus gadus nepiedāvās. Kas pats par sevi ir laba un veicināma tendence, ja vien šiem cilvēkiem būtu atbalsts, lai atgrieztos strādāt Latvijā. Realitāte ir tāda, ka ārzemēs apgūtās zināšanas ir visai grūti izmantot Latvijas vidē, jo viss, kas ir citāds, nav mūsējais, un tātad ir nepareizs. Te varu runāt arī par savu personisko situāciju ar Homeopātiju, taču ne par to šoreiz šis raksts. Ak, vai – diploms, kas iegūts Latvijā, tiek uzskatīts par kvalitātes augstāko standartu, un diploms, diemžēl, bieži ir svarīgāks par zināšanām.
Es turpinu dzīvot ar cerību, ka ar laiku Latvijā uzlabosim esošo Ārstniecības likumu, gan no jauna radīsim Komplementārās un Alternatīvās medicīnas (KAM) likumu, kas ļaus sakārtot alternatīvās medicīnas speciālistu darbības formātu Latvijā. Lai daudzajiem tūkstošiem speciālistu ar lieliskām zināšanām (daudzos gadījumos – ārzemēs apgūtām) un pieredzi dažādās alternatīvās medicīnas jomās Latvijā nebūtu jāstrādā pelēkajā zonā, slēpjoties aiz kolēģu (ārstu) mugurām vai maskējoties ar dziednieku tituliem, kam šajā valstī ļauj darīt visu. Tad arī diplomētajiem veselības aprūpes speciālistiem vairs nebūs leģitīmu tiesību plivināt šarlatānisma iznīdēšanas entuziastu karogu.
Nobeiguma vietā
Man atkal sanāca gari. Bet, šķiet, ka esmu pateikusi galvenās domās, kas galvā riņķoja jau vairākus mēnešus. Vai vētra zupas šķīvī maz bijusi, vai tā norims vai turpinās mutuļot? Katram pašam vien izlemt, ko lasīt, kam noticēt, kā rīkoties un arī – ko ēst. Angļu valodā termins Gut feeling ir sinonīms mūsu vārdam Intuīcija. Ir vērts ieklausīties savā intuīcijā (jeb, tulkojot no angļu valodas – zarnu sajūtās), lai sajustu pareizo ceļu. Diemžēl, nereti tikai sava vai bērnu slimība palīdz pārvērtēt ēšanas paradumus. Būtu gan labi, ja līdz slimībām nebūtu jānonāk, bet tad svarīgi ikdienā izvēlēties uzturu, kas dziedina, nevis padara slimāku.
Starp citu, vēl līdz šim brīdim (31.01.2016), uztura zinātņu maģistre un uztura blogere savā blogā tā arī nav pateikusi, kas, viņasprāt, ir un kas nav jāēd, kādās kombinācijās, cik daudz vai maz un kāpēc. Jo uztura speciāliste ir pārāk aizņemta, kritizējot alternatīvās medicīnas jomas, par kurām viņai nav nekādas saprašanas, kā arī izsakoties par lietām, kur viņas viedokli neviens neprasa. Ko Ksenija Andrijanova aizstāv, tā arī nav skaidrs. Savu pārliecību? Zinātni? Cilvēkus?
Lai mums visiem laba veselība!
Silvija ĀBELE, Lic ISH, CGP, MNHL, PhD
Homeopāte, GAPS konsultante, CEASE terapeite
Weston A. Price Foundation (WAPF) biedre
Izmantotie avoti:
