Par Silviju biju iepriekš dzirdējis vīru kopienā, kuras biedrs es esmu. Esot retrītā, ārpus Latvijas, mani ceļojuma biedri arīdzan ieminējās par Silviju un viņas praktizēto GAPS protokolu. Šī saruna izvērtās visa vakara garumā, kuras laikā es sapratu, ka es negaidīšu Silvijas organizētās kopējās GAPS grupas rudenī, bet gan vēlos viņu satikt klātienē un uzsūkt sevī zināšanas, ko es potenciāli varu iegūt. Ar patiesu nesavtību varu teikt, ka mūsu garā saruna ar Silviju, bija informācijas ziņā noderīgākā, ko es esmu guvis pēdējo gadu gaitā, lai gan, uzskatu, ka esmu pietiekami izglītots uztura jautājumos.
Mani jau gadiem nomoka gastropātija ar dažādiem nepatīkamiem simptomiem, kam pēdējos gados ir pievienojusies ļoti reta autoimūnā saslimšana. Silvija ielika iztrūkstošos puzles gabaliņus manas diagnozes izprašanā un ļoti konstruktīvi salika plānu problēmas risināšanai, norādot uz atsevišķiem pilnīgi aplamiem elementiem, ko es biju ieviesis savā ikdienā. Pārējais ir atkarīgs no manis un es ar dzelžainu pārliecību varu teikt, ka es šo cīņu uzvarēšu un atgriezīšu savu ikdienu bez medikamentiem un ar dubultu dzīvesprieku. Silvija, es vēlreiz vēlos uzsvērt nozīmīgumu mūsu sarunai un vēlreiz gribu no sirds Tev pateikties par man veltīto laiku. Nākamreiz mēs tiksimies, lai parunātos nevis par manām problēmām, bet gan par interesantākām tēmām. 🙂