4.05.2014 96. diena Latvijas svētku zīmē
Šorīt atkal vēlās brokastis. Zaļais kokteilis. Olas, tomāts, redīss, viss bagātīgi pārliets ar olīveļļu. Kafija un auksta duša joprojām ir mani modinātāji, lai cik būtu pulkstenis.
Šodien saulaina, bet pavēsa diena. Par godu Latvijai un solidarizējoties ar drosmīgajiem skrējējiem Stipro skrējienā, mēs ar mazo puiku čakli nosoļojam 11 km 2 stundās un 22 minūtēs. Pēc pastaigas visiem vaigā brūnums un sārtums, un pēc tam tik laba apetīte… Pusdienās jeb drīzāk pusdienvakariņās atkal cepu kotletes, citiem klāt arī kartupeļi, man tikai vārītas bietes ar krējumu un ķiplokiem.
Visu pēcpusdienu varu nostrādāt pie datora bez sirdsapziņas pārmetumiem, jo beidzot esmu izkustējusies svaigā gaisā. Vakarpusē top sulu kokteilis (ābols, bumbieris, apelsīns). Pāris lielās krūzes tējas pazūd nemanot, kamēr darbojos. Medus, kāda datele, rieksts ir mani kārumi.
Prātoju tomēr, kāpēc ar GAPS diētu man tomēr nepietiek, lai tiktu vaļā no rīta noguruma. Un kāpēc tik epizodiski man izdodas piespiest sevi izkustēties. Nevaru nemaz atzīties, ka visi lielie plāni ar video vingrošanu un pat ar Zumbas dejošanu man sen aizmirsušies. Pat presītes beidzamā laikā nez kur pazudušas. Nagi arī atkal aplūzuši… Ko tad ziņošu savā 100 dienu diētas atskaitē?
5.05.2014 97. diena 63.1 kg
Vīra gatavotais zaļais kokteilis jau kā ierasts rīta sākums (tam klāt vienmēr paņemu 2 Chlorella ripiņas). Brokastīs pagatavoju sev garšīgo biezpienu – mājas siers ar medu un kaņepju sēklām (MarLie), liela krūze kafijas. Tik un tā jaunai dienai mostos lēnām. Un tā vietā, lai ķertos pie darbiem, kas gaida rindā, atvēlu sev pusstundu palasīt jaunāko Ievas žurnālu, kā arī ievietoju Facebook savas Latvijas fotogrāfijas, pat neapstrādātas („savas” te attiecas gan uz Latviju, gan uz fotogrāfijām). Un sajūtu, zinu, ka darbošanās ar/ap foto nākotnē aizņems arvien lielāku vietu manās dienās. Smaidu, ka, ja ne ātrāk, tad pensijā esot, tas būs mans skaistais hobijs. Šobrīd mana vēlme ir, lai dienai būtu vairāk stundu…
Vakariņās sautēti dārzeņi. Uz vakarpusi jūtu, ka mans depresīvais noskaņojums atkal kārpās virspusē. Sāku jau atmest cerību šito salabot ar diētu. Būs jāraksta vēstule Natašai (GAPS dēiētas autorei)… „Problēmas nevar izēst, jākārto galva,” saka vīrs un ironizē par mani tālāk, pieminot vecu joku, „ko lai es vēl uzēdu, lai paliktu tievāka?”
6.05.2014 98. diena 63.7 kg
Šorīt garastāvoklis neko daudz labāks nav, pat ja vakar izbrēcos no sirds. Jau norunājot un noraudot nost visu, paliek vieglāk. Vīrs nu jau iemācījies šādās reizēs padomus nedot. Šorīt nolemju, ka kādu brīdi palietošu magniju Mg ar domu palīdzēt sev un savam noskaņojumam uzlaboties. Vīrs atkal priekšā ar savu domu – problēmas nevarot izdzert…
Nu, es jau zinu, zinu…
Kokteilis, kā ierasts, kafija, auksta duša mani atkal pamodina. Šorīt pavisam nopietni apsveru ideju pieēsties saldumus – šokolādi, tā ka vairs nevar, un nekādu rūgto, bet tādu labu piena šokolādi, vai saldējumu. Pat aizskrienu uz saldētavu paskatīties, vai nav aizķēries man mīļais vaniļas saldējums ar šokolādes gabaliņiem. Par laimi vai diemžēl – nav. Ja būtu, nez vai noturētos pretim kārdinājumam.
Bet, kad visu apsveru, es zinu, ka arī saldējums neatrisinās manas problēmas, pat ja uz īsu brīdi varbūt sajustos labāk. Pēc tam gan sev pārmestu, ka 3 dienas pirms apaļajām 100 GAPS dienām salūzu…
Saldējuma vietā uztaisu sev ātrās pusdieniņas – sagriežu sieru kopā ar tomātu, klāt sāls un daudz olīveļļas. Saldajā turku jogurts ar kaņepju sēklām un medu. Tiek arī manām saldumu mīlošajām garšas kārpiņām, un saldējumu vairs negribas.
Vakariņām top dārzeņu zupa no cūkgaļas kauliņiem. Zupai klāt lieku skābos kāpostus, kas vēl ledusskapī saglabājušies. Prieks pašai par sevi un neapēsto saldējumu vairojas. Šodien radio, atskanot Lambadas mūzikai, pat atkal uzdejoju, kas man sen nebija gadījies. Varbūt tomēr viss būs labi?
7.05.2014 99. diena
Šorīt atkal kārtējais veselīgais kokteilis, tā kā klāt biete, tas ir ieguvis visai dīvainu krāsu starp zaļu un violetu. Tās arī visas manas brokastis, protams, neizpaliekot zivju eļļas un augu eļļu maisījuma kapsulām un, svēta lieta, magnijs priekam:)
Šorīt atkal lietaini vēsa diena rādās, tāpēc man īstenībā ir prieks, ka sirdsapziņa nekur nespiedīs doties, bet varu mājās klabināties ap datoru, papulēju mājas lapu, īpaši piestrādājot pie Homeopātijas pētījumu sadaļas. Bet vispār jūtu, ka mana sākotnējā ideja rakstīt tikai par Homeopātiju, sen kur pačibējusi. Jo man ir tik daudz, ar ko dalīties. Un beigās sanāk, ka tieši Homeopātijas sadaļa palikusi pabērna lomā.
Pusdienās ledusskapī atrodu sen neapēstos dārzeņus, ko sasildu, pievienoju siera gabaliņus, pārleju olīveļļu, virsū uzberu kaņepes. Gardi un veselīgi. Atkal ieraudzēju kefīra sēni, kura, izrādās, ir visai dzīvotspējīga un nesmādē pat pasterizēto pienu.
Šodien beidzot izritinu arī savu jogas paklājiņu un pāris reizes top Sveiciens saulei, kā arī nedaudz pastaipos, piedevām dažas simboliskas presītes. Nu, švaki mani vārie fiziskās aktivitātes uzrāvieni…
Launagā biezpiens ar svaigām zemenēm un medu. Vakariņās taps lasis cepeškrāsnī un spinātu salāti, arī vārīta biete vēl aizķērusies.
Nevaru tomēr saprast, it kā eļļas un taukus uzturā lietoju pietiekami, bet āda sausa joprojām, nagi arī jau aplūzuši, jo tie man nekad nespēj ilgi noturēties gari.
Šodien tomēr veikalā roka pasniedzas pēc šokolādes. 70%, apelsīnu.
Pirmo reizi krāsoju matus ar Hennu. Jo vienmēr jūtu pretestību pret stiprajām, ķīmiskajām krāsām. Vismīļāk es atlaistu sirmos matus un miers mājās. Šī doma man uznāk periodiski kopā ar depresīvo noskaņojumu.
Vakarā tiek vīna glāze. Kā iesaka Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis – iedzert katru vakaru nedaudz esot labāk, nekā uzreiz daudz sestdienā. Šo izlasīju visai cienījamā žurnālā “Latvijas Ārsts” (Marts 2014). Dīvaini, arī žurnāls “Ko ārsti jums nestāsta” iesaka iedzert (citu padomu starpā), lai dzīvotu līdz 100 gadiem.
8.05.2014 100. diena 63. 3 kg
Neko zīmīgu neatceros. Kokteilis no rīta, biezpiens laikam arī, burkānu salāti ar maltās gaļas mērci vakarā. Pārējais nav palicis prātā. Darbojos pa māju, kafija neiztrūkst, vēlāk našķēju ābolus, siers pazūd, nograužu beidzamās dateles. Svētku sajūta nav, 100 dienu salūts izpaliek. Kāpēc? Vai tāpēc, ka jūtu, ka neesmu sasniegusi savu GAPS eksperimenta mērķi? Kopsavilkums būs, bet pagaidām turpinu savu eksperimentu.
