Par manu personisko depresijas pieredzi lasi te
Lasi iepriekšējā rakstā, kā darbojas antidepresanti
Ievadam te ielieku pāris domas, ar ko nobeidzu iepriekšējo rakstu. Jā, dažreiz vājuma brīžos, kad pagurstu no visa mēģināšanas, man sagribas, lai patiesi manā depresijā es varētu vainot kādu slimību. Tas būtu daudz vienkāršāk. Tad man gandrīz būtu attaisnojums un tiesības TĀ sajusties. Un man nekas pašai nebūtu jādara, atliktu vien iedzert tableti un cerēt, ka tā visu sakārtos manā galvā un dvēselē.
Un ja slimību – depresijas cēloni – nevaram atrast, tad nosauksim pašu depresiju par slimību. Un, diemžēl, vairums rakstu presē un vairums ārstu tieši uz to mudina. Un iesaka antidepresantus kā vienīgo risinājumu dvēseles sāpēm. Un cilvēki jau tā steidzīgajā ikdienā izvēlas ceļu, kur pašam nav nekas jādara. Jo tablete, izmainot bioķīmiju cilvēku smadzenēs, taču sola laimi mūžīgu.
Par laimi vai nelaimi, bet tas priecīgākas dzīves apsolījums nav tik viennozīmīgs. Lasi tālāk un uzzini par antidepresantu ēnas pusēm un farmācijas industrijas aizkulisēm.
Šis raksts tapis pēc video noskatīšanās The Marketing of Madness: The Truth About Psychotropic Drugs. Te rakstā minētie fakti pārsvarā dzirdēti tieši šajā video rullītī, lai gan pati video skatījos 2 gadus atpakaļ un toreiz angliski sagatavoto materiālu izmantoju savai lekcijai par Homeopātiju un depresiju. Citi informācijas avoti minēti raksta beigās. Velti arī Tu savai veselībai šīs 3 stundas, un es ceru, ka tās mainīs Tavas domas par antidepresantiem. Un neba šis vienīgais vai labākais video. Dzīvojam interneta laikmetā un varam piekļūt visa veida informācijai, bieži pretrunīgai. Tev tad atsijāt, kas Tev der, un kas ne.https://www.youtube.com/embed/IgCpa1RlSdQ
Daži fakti par psihotropajām zālēm
Daudzu mentālo slimību (tai skaitā depresijas) pamatā var būt kādas fiziskas kaites vai organisma disbalanss fizioloģiskā līmenī. Par to es rakstīšu nākamajos rakstos. Taču psihotropās zāles slimības neārstē, bet tikai nomaskē simptomus, pie tam radot daudzus blakus efektus.
Slimo smadzeņu depresijas modelis ir farmācijas industrijas mārketinga triumfs. Šodien ir gandrīz neiespējami apmeklēt psihiatru, no viņa kabineta neizejot ar mentālas slimības diagnozi (99% pacientu tiks izrakstītas psihotropās zāles).
Psihiatru rokasgrāmata ar visu mentālo slimību sarakstu DSM I (Diagnostic and Statistical Manual for Mental disorders) 1952. gadā uzskaitīja 112 mentālās slimības. 1994. Gadā IV – jau 374 mentālās slimības, bet jaunākajā versijā DSM V (2013. gada maijs) – vēl esot klāt vismaz 15 jaunas mentālas slimības, bet man nav datu par kopējo mentālo slimību skaitu. Īstenībā es brīnītos, ja tās būtu tikai 15.
Šis slimību un mentālo noviržu saraksts dod iespēju psihiatriem pielikt slimības diagnozes birku un izrakstīt zāles teju jebkuram no mums, un būtībā tas legalizē psihotropo zāļu masveida lietošanu. Vai zināji, ka ir tādas jaunas mentālas „slimības”, kā bērna garastāvokļa maiņas (kuram bērnam vai pieaugušajam tā nav?) vai iepirkšanās slimība? Te iedodu dažus šo moderno „slimību” piemērus ar tulkojumu arī angliski, kā tas ir rakstīts DSM V:
- kompulsīvas iepirkšanās traucējumi – compulsive shopping disorder
- interneta atkarība – internet addiction disorder
- bipolārie traucējumi bērniem jeb garastāvokļa maiņas – paediatric bipolar disorder (mood swings of children)
- kautrīgums jeb sociālā trauksme – social anxiety disorder (shyness)
- trauksme pēc šķiršanās, piemēram, ilgas pēc mājām – separation anxiety disorder (homesickness)
- premenstruālā trauksme – premenstrual dysphoric disorder
- akūta stresa traucējumi – acute stress disorder
- utt, utjpr.
Tas viss būtu smieklīgi, ja nebūtu traģiski. Jo mērķis šādam papildinātam mentālo slimību sarakstam ir viens – iedot psihiatra rokās teorētisko pamatojumu mūs ielikt attiecīgajā kastītē, lai izrakstītu attiecīgās smadzeņu darbību izmainīt spējīgās zāles.
Neskatoties uz manu periodisko depresiju, man principā liekas, ka esmu mentāli vesela. Bet pēc šī jaunā saraksta es pilnīgi noteikti esmu slima, jo savu reizi man uznāk gan kompulsīva iepirkšanās (šokolāde vai saldējums), savu reizi man kādās situācijās reāli ir sociālā trauksme, nu, un par interneta/datora atkarību es sāku aizdomāties pavisam nopietni, ja svētdienas pēcpusdienā nevis lasu grāmatu vai spēlējos ar bērnu, bet rakstu šo rakstu un dedzīgi pievienoju Curantur Facebook lapai jaunākos atradumus medicīnas zinātnē. Varbūt man steidzami vajag zāles?
Psihotropās zāles tiek dotas nevis, lai slimību izārstētu, bet lai kontrolētu, bieži – visas dzīves garumā, jo atteikties no psihotropajām zālēm nav viegli, devas samazināšanas jāveic ļoti pakāpeniski, pretējā gadījumā var rasties nopietni blakus efekti – nopietni riski veselībai un pat dzīvībai. Piemēram, daudzos gadījumos pašnāvības cilvēki izdara tieši tad, kad sāk atteikties no antidepresantiem un pārāk strauji samazina to devu. Tāpēc vienkāršāk liekas zāles lietot visu laiku, visu mūžu. Kas par labu un ērtu mērķauditoriju šo zāļu ražotājiem!
Medicīniskajā literatūrā līdz šim nav datu, ka kādas psihotropās zāles būtu izārstējušas mentālo slimību. Jebkuras no šīm stiprajām zālēm ietekmē delikāto smadzeņu darbību, kas var radīt neparedzamus un neatgriezeniskus procesus. Jo psihotropās zāles ir toksiskas organismam, pietiek palasīt kaut vai Prozac blakus efektus, lai vēlreiz nopietni apdomātu to lietošanu. Piemēram, ja ievēroji, viens no blakus efektiem ir savas identitātes un realitātes sajūtas zaudēšana. Tas man izsauc vismaz šermuļus.
Cita problēma ir, ka psihotropās zāles, tātad arī antidepresanti, ar laiku nepieciešami lielākās un lielākās devās, lai uzturētu to pašu zāļu darbības efektu, un cilvēks reāli no tām kļūst atkarīgs.
Daži fakti par antidepresantiem
Viss augstākminētais par psihotropajām zālēm tikpat labi attiecas uz antidepresantiem. Šeit, taupot Tavu laiku, mēģinu vēlreiz lakoniskā veidā apkopot konkrētākus faktus tieši par antidepresantiem.
- Antidepresanti ir emocionālie pretsāpju līdzekļi – sk. grāmatu Michael Corry, Aine Tubridy, Depression – an Emotion not a Disease
- Antidepresanti ir kļuvuši par dzīves stila zālēm moderno laiku sabiedrībā, kur pierasts izvēlēties pat savu garastāvokli
- Antidepresanti ir pasaulē visvairāk izrakstītās un lietotās zāles
- Vai zināji, ka antidepresantus izraksta pat profilaktiski, lai izvairītos no depresijas nākotnē
- Antidepresantus ārsti izraksta pusaudžiem un pat bērniem – sk video Paxil study 329 un uzzini, ka Seroxat zāles 3x palielina pašnāvības domas un ar tām saistītu uzvedību pusaudžiem
- Pie antidepresantiem pierod un vajadzīgas arvien lielākas un lielākas devas, skati šo 6 min video, kur īsi paskaidrots gan SSRI zāļu darbības mehānisms, gan kāpēc iestājas atkarība
SSRI zāļu darbības mehānisms
- Smadzeņu nervu šūnu sinapsēs (nervu šūnu savienojuma vietās jeb mazajā telpā, kas atrodas starp nervu šūnām) ar zālēm tiek bloķēti serotonīna (labsajūtu izraisošie neiromediatori) receptori, kas nozīmē, ka serotonīns tieši sinapšu vietās uzkrājas, jo nespēj saistīties ar attiecīgajiem receptoriem un nonākt smadzeņu šūnās. Serotonīna uzkrāšanās rada mirkļa eiforijas sajūtu.
- Ar laiku šie zāļu bloķētie receptori vairs nespēj paši normāli darboties, un, neskatoties uz lokālu serotonīna pārpalikumu sinapsēs, smadzeņu šūnās ilgtermiņā rodas serotonīna iztrūkums. Iestājas organisma tolerance pret attiecīgajām zālēm. Tāpēc vajag arvien lielākas un lielākas devas zāļu, lai labsajūtas efektu uzturētu.
- Un tieši tāpēc zāļu devas strauja samazināšana ir tik bīstama – ilgstoši bloķētie receptori vairs nespēj darboties, kā agrāk, un tas rada serotonīna nepietiekamību smadzenēs. Tas var draudēt ar ļoti nopietnām sekām – smagu depresiju un pašnāvības tieksmēm.
Antidepresantu blakusparādības
Prozac lietošanas dēļ ir reģistrēti 3.9 miljoni nevēlamu blakusparādību (agresija, pašnāvība uc) 10 gados. Visizplatītākie blakusefekti, lietojot SSRI antidepresantus (Paxil, Lexapro, Zyprexa, Prozac, Zoloft u.c. – kur katrai no šīm zālēm ir >1000 blakus efektu):
- emociju notrulināšanās, vienaldzība (jo samazinot depresiju, tiek samazināts arī prieks)
- neskaidra redze
- sausa mute
- zems asinsspiediens
- iekšējā asiņošana
- svara pieaugums
- miega traucējumi
- krampji
- sirds darbības traucējumi
- pazemināts libido
- 7x palielināts krūts vēža risks
- diskinēzija (dyskinesia) – abnormālas patvaļīgas kustības
- akatīzija (akathisia) – abnormālas patvaļīgas kustības
- depresija – jā, dzerot antidepresantus, depresija var palikt vēl smagāka
- pašnāvības tieksmes
VĒLREIZ UZSVERU. Lai samazinātu psihotropo zāļu devas, ir jāstrādā kopā ar savu psihiatru. Devas jāsamazina pamazām un ilgākā laika periodā. Ja zāles pārtrauc spēji, tas var izsaukt simptomu pastiprināšanos – vēl dziļāku depresiju, pašagresiju un pašnāvības tieksmes. Jautā savam psihiatram un ģimenes ārstam par alternatīviem depresijas ārstēšanas veidiem. Nesamierinies tikai ar antidepresanta recepti. Tā ir Tava dzīve, Tava veselība, un izvēle vienmēr ir Tavējā.
Laba vieta, kur sākt, būtu izlasīt šo materiālu Harm reduction guide to coming off psychiatric drugs, ko publicējis Icarus Project and Freedom Center 2007. gadā. Varbūt Tu zini kādu, kurš grib un var iztulkot šo vērtīgo 28 lpp. materiālu latviski? Pagaidām to var ielādēt no interneta angliski un spāniski. Youtube pieejams arī 40 min video par šo tēmu.
Ja ar šo rakstu nepietiek, lai Tu aizdomātos, tad noskaties filmu The Marketing of Madness: The Truth About Psychotropic Drugs un izsver, kā antidepresantu paciņā ir vairāk – solītās brīvības vai turpmākas atkarības un nopietnu risku veselībai (un dzīvībai). Bet es turpinu un turpināšu nenogurstoši sludināt – veselība un dzīvesprieks nav paslēpti ķīmisku zāļu kastītē. Tie ir mūsos pašos. Meklēsim atbildes kopā.
Atgādinu, ka viss augstāk rakstītais ir mans subjektīvais viedoklis, kas radies lasot un klausoties lekcijas, un šo informāciju izfiltrējot caur savas pieredzes prizmu. Raksts nepretendē uz absolūtu patiesību, un pilnīgi noteikti nevar aizstāt Tev medicīnisku konsultāciju vai ieteikumu. Ja izvēlies izmēģināt kādu rakstā atrasto ieteikumu, zini, ka tā ir Tava atbildība.
Literatūras avoti
- Michael Corry, Aine Tubridy, Depression – an Emotion not a Disease, Mercier Press, 2005
- Video The Marketing of Madness: The Truth About Psychotropic Drugs, 2011 (3 stundas, kas mainīs Tavas domas par antidepresantiem)
- Harm reduction guideto coming off psychiatric drugs, Published by Icarus Project and Freedom Center, 2007 (var ielādēt no mājaslapas angļu un spāņu valodā, skaties arī video, 40 min)
- Mark Hyman, The UltraMind Solution: The Simple Way to Defeat Depression, Overcome Anxiety, and Sharpen Your Mind, 2010
- John Virapen, Side Effects: Death, 2009. Šī grāmata tulkota arī latviski Blakus parādība Nāve. Džons Virapens, Zvaigzne
- Robert Whitaker, Anatomy of an Epidemic: Magic Bullets, Psychiatric Drugs, and the Astonishing Rise of Mental Illness in America, Crown, 2010
- Michael Corry, Aine Tubridy, Going mad – Understanding Mental Illness, Newleaf, 2001
- Colm Keane, Nervous Breakdown, Mercier Press, 1994
- Aine Tubridy, When Panic Attacks, 2008
- Simon N. Young, How to increase serotonin in the human brain without drugs, J Psychiatry Neurosci. 2007 November; 32(6): 394–399
- Judyth Reichenberg-Ullman, Robert Ullman, The Homeopathic Treatment of Depression and Anxiety, Narayana Publishers, 2012
- Gracelyn Guyol, Healing Depression & Bipolar Disorder Without Drugs: Inspiring Stories of Restoring Mental Health Through Natural Therapies, Walker&Company, NY, 2006
Turpmāk vēl
