24.04.2014 86. diena
Vēl viena pilna, ļoti saplānota diena Rīgā, tāpēc noorganizēju sev brokastīs ceptu olu ar tomātu. Kafija kā likums, ar medu. Atkal somā līdzi banāns, 2 āboli, kādi pāris aizķērušies riekstiņi un pāris gabaliņu tās pašas vecās tumšās šokolādes. Vēlā pusdienlaikā tomēr izraujos uz 30 min pabaudīt aprīļa pavasara sauli. Secinu, ka pašā Rīgas centrā posmā Galerija Centrs – Jēkaba kazarmas nevaru atrast, kur ātri uzkost kādu svaigu salātlapu. Arī kafija derētu. Stūra kafejnīcā blakus Valters un Rapa grāmatnīcai ieeju kafijas meklējumos, dažādu maizīšu izvēle, siļķe kažokā un rosoli rindā, bet manam (vai tiešām izvēlīgajam?) vēderam nekas neliekas pa prātam. Tā arī izeju, pat smalko kafiju nenopirkusi, lai dodos atpakaļ uz Narvesen pēc vienkāršas kafijas devas. Tur, savukārt, velti taujāju pēc medus cukura vietā. Tā arī beidzas mans pusdienas laiks, paspēju vēl tikai Benu aptiekā iegādāties Lacto 7 Probiotiķi, par ko izlasīju Žurnālā Latvijas Ārsts marta numurā. Tas esot pirmais un pagaidām vienīgais Latvijā izveidotais Probiotiķu produkts, kas satur veselus 7 baktēriju celmus. Iepērku lielu iepakojumu, lai pati varu izmēģināt un atkal ieteikt Tev, ja atzīšu to par labu.
Vakarā neplānoti tieku atkal savā mīļajā Zupu restorānā Alfa centrā. Skābeņu zupas milzu bļoda pazūd fiksi vien, par kartupeļiem tajā īpaši nepārdzīvoju. Uz jautājumu pārdevējai, kā viņi vienmēr atceras, pie kura galdiņa zupu pienest, meitenes smaida un noslēpumu neatklāj. Pērkot dāvanai Emīla Gustava šokolādi ar žāvētām zemenēm un avenēm, tomēr pavisam nejauši man nopērkas arī pāris trifeles. Karameļu trifele liekas par saldu un neatbilst manām gaidām (ka iekšā patiesi būs staipīga karamele), toties rūgtā trifele laba, tumša, patiešām rūgta šokolāde, bet no tās apēst spēju tikai pusi. Skumjā ziņa šajā visā ir, ka man tomēr jāatzīstas – beidzamās dienās man ļoti kārojas saldu – šokolādi, saldējumu vai taml. Mēģinu jau turēties, bet dažreiz, kā šodien, man paslīd kāja…
25.04.2014 87. diena
Ir mana Lieldienu atvaļinājuma retā brīvā diena, saule spoža, bet gaiss vēss. Vakardienas saldumu grēki atstāj iespaidu uz manu apetīti šodien. Liekas, visu dienu gribas ēst. Ir jau daudz labu un veselīgu lietu – zaļais kokteilis atkal dienas kārtībā, vēl piebeidzu savu vistas buljonu, apskribinot un apsūkājot katru vistas kauliņu. Vēlāk top šīs pavasara/vasaras sezonas pirmā aukstā zupa (marinētas bietes, kefīrs, svaigi gurķi, loki, olas), pievakarē šašliks ar tomātiem un apelsīnu. Bet atkal un atkal man gribas saldumus – nogaršoju šokolādi, pat bērnu gumijkončas pāris ielec manā mutē. Par to esmu nikna uz sevi, un jautāju, kāpēc mana saldumkāre aug augumā atkal. Zinu, ka iesākot, iedodot sev atlaidi, pēc tam grūti novilkt stingro Stop robežu. Rakstu un skaitu vēl diētas dienas, bet pati sev jautāju vai esmu vēl tiesīga apgalvot, ka ievēroju GAPS. Jo nupatās manas diētas atkāpes aizvien vairāk mani vedina neceļos. Ienāk prātā doma beigt dienasgrāmatu ar 100. diētas dienu. Lai gan pati apzinos, ka lielie mērķi vēl nav sasniegti.
Labā ziņa toties ir, ka saule un saldums ir būtiski uzlabojuši manu omu, tagad pat neticas, ka mēnesi atpakaļ rakstīju kaut ko par depresiju… Bet nevaru izbeigt savu GAPS stāstu ar secinājumu, ka esmu padevusies saldumiem, un tāpēc diēta tiek pārtraukta. Turpinu ar vislabākajiem nodomiem.
26.04.2014 88. diena
Lieldienu atvaļinājuma beidzamā diena. Saule un zila debess mūs Latvijā ir lutinājuši, esmu ieguvusi pavasara brūnumu vaigos, un, cik laiks ļāva, sadzērusies saulītes enerģiju. Lasu Aprīļa Unu par BB, CC, DD un SPF-50 krēmiem, un aizdomājos par to, cik maz es tam visam veltu uzmanību. Labāk man patīk rakstā „Sava šķīvja filozofija” Daces Podkalnes teiktais: „ Ir 2 varianti, kā izskatīties labi, – vai nu lieto dārgus krēmus, ej uz masāžām, vai arī ēd pareizi un daudz kusties”. Pie kustēšanās vispār man ir vēl jāpiestrādā. Tālāk tai pat rakstā lasu Martas Marijas Sproģes svaigēšanas stāstu un sajūtos tik bērnišķīgi ar savu vēl nepilnu 90 dienu GAPS pieredzi, jo uzzinu, ka Latvijā ir ģimenes, kas stingrus ēšanas principus, piemēram, svaigēšanu piekopj jau gadiem, zaļos kokteiļus ieskaitot. Un neuzskata to par baisu sasniegumu, bet jau par pierastu ikdienu. Aizdomājos, varbūt arī manā ģimenē būtu vērts iegādāties dehidratoru…
Šodien manā ēdienkartē cepta ola, paniņas, izēdu beidzamo šķīvi savas vistas zupas, āboli, banāns, aukstā zupa. Neskatoties uz visu to, vēderā ap plkst. 17 sajūtu lielu tukšumu. Ar lielām sirdssāpēm ledusskapja saldētavā atstāju savu mīļo saldējumu Pols, noturos, par ko pašai vēlāk prieks. Ar siekalām mutē noskatos, kā mana ģimene loka iekšā auzu pārslu putru ar sviestu. Nē, svaigēšanai laikam būs jāgaida. Pagaidām zinu, ka gaļas produkti man ir vajadzīgi un veselīgi, nevaru iebilst GAPS autorei Natašai, viņas argumenti ir ļoti spēcīgi.
No šī paša Unas numura norakstu recepti (ceru, izdevniecība man piedos par īpašas atļaujas nepalūgšanu) šokolādes-sarkano biešu kūkai, kuru modificēšu, cukura vietā liekot medu vai stēvijas vai agaves sīrupu (tie abi man vēl jāatklāj). Kūkai nav klāt miltu! Recepti skaties te
27.04.2014 89. diena 63.2 kg
Man atkal ir svari. Prieks, ka pat tiem neesot pie rokas, svars nav aizgājis savos nekontrolējamos ceļos.. Skumbrija tomātos šodien ir tas, ko varu atrast mājās tukšajā ledusskapī pēc atvaļinājuma. Vēl svētdienas dežūrveikaliņā tiek iepirkta paciņa žāvētu plūmju, paciņa mandeļu, banānu kilograms. Vakarā top maltās gaļas mērce, ko es ēdu kopā ar skābiem kāpostiem, kamēr ģimenei tiek tāda greznība kā rīsi.
28.04.2014 90. diena 63.1 kg
Brokastīs olas, kafija, zaļais kokteilis. Tomēr jāatzīst, ka Rīgā pat Rimi pirkto zaļumu kombinācija dod daudz baudāmākas garšas sajūtas. Vēlāk gatavoju sviestmaizes pasākumam un tik vien kā dabūju pasmaržot un pataustīt kraukšķīgas svaigi ceptas bagetes šķēles. Noturos un apņemos drīz atkal uzcept savu mandeļu maizi.
Rīgā atklāju vēl vienu ļoti veselīgo kārumu MarLie Kaņepju sēklas ar Mellenēm vai Upenēm. Bagātīgs omega taukskābju avots, kraukšķ vien zobos, vēl labāk būtu, ja ogām klāt nebūtu cukura un saulespuķu eļļas, bet tā kā ogu saturs vien 15%, tad nesīkumojos. Zobus gan pēc tam jātīra, ja jāiet cilvēkos:)
