Kā radās www.curantur.lv Reiz sensenos laikos – 2014. gada 10. martā piedzima www.curantur.lv – veselības blogs – mans sirds darbs, mans misijas darbs – bezmaksas devums latviski lasošo cilvēku veselībai. Kad, meklējot atbildes, kā palīdzēt bērniem būt veseliem bez medikamentiem, biju uzsākusi savu izzināšanas ceļu veselības jomā, sākumā medicīnu apgūstot pašmācības ceļā, arvien vairāk manī sāka uzkrāties […]
Reiz sensenos laikos – 2014. gada 10. martā piedzima www.curantur.lv – veselības blogs – mans sirds darbs, mans misijas darbs – bezmaksas devums latviski lasošo cilvēku veselībai. Kad, meklējot atbildes, kā palīdzēt bērniem būt veseliem bez medikamentiem, biju uzsākusi savu izzināšanas ceļu veselības jomā, sākumā medicīnu apgūstot pašmācības ceļā, tad ar homeopātijas un vēlāk arī uztura studijām, […]
Atsauksmes beidzamo reizi pārskatītas un sakārtotas 2026. gada 5. septembrī.
Neilgu brīdi pāri pusnaktij es rakstu Tev vēstuli, mazā meitene, jo šodien mums svētki abām. Svētki, kurus ne Tev, ne man nekad nav bijusi vēlēšanās un patikas svinēt. Šodien sāp, kā parasti ap dzimšanas dienu, sasniedzot savu sāpju dziļumu brīdi pirms… Kad gribas, lai kalendārā nākamās dienas pēkšņi nebūtu. Un lai pati varētu izdzist reizē […]
Ja vēlies Uztura un Veselības konsultāciju, dodies uz www.silvijaabele.com, kur varēsi atrast, kādu atbalstu veselībai varu piedāvāt. Ne-Konsultācijas jau ir vēsture Šajā sadaļā vari izlasīt, kā izvērtās mana pirmā pieredze, palīdzot cilvēkiem Latvijā sakārtot veselību. Kopš tālā 2015. gada pagājuši jau vairāki gadi. Tagad varu būt pateicīga toreiz nebūt ne vieglajai situācijai, jo tā mani mudinājusi mācīties, […]
Attēls no William G. Crook grāmatas “The Yeast Connection Handbook” Ko Tu neteiksi, un vajag arī sagadīties – tieši 13. Pietura šim ierakstam… Ilgi nevarēju izlemt, kurā no Curantur sadaļām lai lieku šo rakstu – tikpat labi tas varētu būt Depresijas tēmas caurvīts, tikpat labi iederētos Gripas nodaļā… Tomēr nolemju šo stāstu pievienot Ceļš uz […]
Lasi stāsta sākumu te Kas tā tāda – Anēmija? Anēmijai pa pēdām Kur es pazudu Un tā es šodien beidzot pieķeros nākamajam Depresijas rakstam. Ja Tu gadījumā jautāsi, kur tik ilgi biju, tad atbildi Tu itin viegli vari nojaust, ņemot vērā mūsu sarunas tēmu. Jā, es tepat vien biju. Bišku plosījos ar savu māsu Depresiju, […]
Vai Anēmijai ir kāda saistība ar Depresiju – tāds ir viens no manas dzīves lielajiem jautājumiem. Tagad, kad pēc iepriekšējā raksta labāk saprotam, kas ir Anēmija un kādi tās iemesli, vēlos Tev pastāstīt par savu pieredzi, sadzīvojot ar Anēmiju, par to, kas palīdzēja un kas nemaz. Bet zāļu dzeršana nekad nav bijis mans pašmērķis. Man […]
Kā tas viss sākās Jau minēju, ka Anēmijas / Mazasinības tēma man ir ļoti tuva, jo es tajā dzīvoju visu savu apzināto dzīvi. Un daudzus gadus ārsti par Hematoloģijas rādītājiem manās asins analīzēs šķitās uztraucamies vairāk nekā es pati. Un esmu bijis izmēģinājuma trusītis gan dažādu dzelzs preparātu lietošanai, gan dzelzs injekcijām. Neskatoties uz šiem […]
Un īstais pārsteigums vēl bija priekšā – jo vairāk vēroju sava Ego paslēpes, jo vairāk sapratu, ka man patiesi Ego piemīt. Un kad pavisam „brutāli godīgi”, kā Ugunsskolas Laura saka, parunāju ar sevi, man nākas atzīt, ka, jā, manī ir godkāre, jā, es alkstu atzinības, jā, man ir svarīgi, ka mani novērtē. Bet neskatoties uz to, ka […]
Tagad varu pasmaidīt par sevi toreiz – burvīgajās Augusta nogales dienās Ugunsskolas Sievietes Spēka un Pārvērtību Piedzīvojumā – un pirmajām vārajām Ego atklāsmēm. Un šīs pārdomas varbūt tā arī būtu norimušas laikā, apbirušas aizmirstības putekļiem. Bet, diemžēl (par laimi to saukšu vēlāk) mans svaigi uzmodinātais Ego i nedomāja aizmirsties, kur nu vēl apbirt putekļiem… Tā pagājušonakt izdomāju, […]
Pagājis kāds krietns laiciņš, kopš Tevi atstāju savā stāstā, ļaujot Tev domāt, ka kopš tās dienas viss manā dzīvē ritējis rožaini vien. Īstenībā ir daudz kas noticis pa šo laiku, un tas viss – cilvēki, notikumi, situācijas, domas un vārdi – ir mani veidojuši, mainījuši un slīpējuši. Un šis process jau notiek ikvienam no mums, tas, visticamāk, […]
Nevaru nepieminēt arī citas nometnes skolotājas, kas dalījās ar savu pieredzi, un katra citādi, bet mūs visas iedvesmoja. Sievišķības paraugstunda, vizuāls un juteklisks baudījums bija Mandalu deju skolotājas Evitas Ružas nodarbība. Evita mums demonstrēja, manuprāt, pašu sievišķīgāko deju, kas būtībā ir Meditācija dejā, kas ļauj sajust, sabalansēt visas čakras, vairot sievišķo enerģiju, vairot mīlestību pašām […]
Noslēdzošais vakara rituāls pie uguns kopā ar Lauru mums deva vēl vienu iespēju sevis transformācijai. Un šis mazais solītis bija saistīts ar lielo vārdu, ko saku par sevi – Pārdzimšanu. Es neatceros, kā sauca tehniku, bet kāda meitene pat minēja tās nosaukumu, tātad šis ir psihologiem (?) labi zināms process darbam ar cilvēkiem. Uzdevums ietvēra vispirms savas […]
Mani ļoti priecēja, ka vairums sieviešu, kas piedalījās nometnē, bija meitenes ap/zem 30 gadu vecuma. Un es ticu, ka viņas savos Laimes meklējumos progresēs ātrāk nekā es. Kā nākamā mūsu skolotāja Laura teica – „Laimīga sieviete – Labāka pasaule”. Tāpēc es patiesi priecājos, ka mūsu kopējais ceļš uz laimīgu pasauli ritinās arvien ātrāk un ātrāk. […]
Kā teicu, vienā brīdī es pārdegu sevis meklējumos, paguru un biju spiesta ieturēt pauzi, jo sapratu, ka, pat ja pār mani gāztos visas cilvēces gudrība vienlaicīgi, arī tas diez vai man spētu palīdzēt. Beigās es sajutu – jo vairāk lasu, jo vairāk es pašiznīcinos. Lai gan pati biju tik ilgi tiekusies pēc atbildēm un risinājuma, […]
Kad izmisums bija galīgs, saucu kosmosā: „Pasaki man – KĀ, un es to izdarīšu!” Joprojām man nebija atbildes. Padomu jau gana daudz, bet, pat izlasot Ineses grāmatās vai žurnālos daudzos praktiskos padomus, KĀ sākt mainīt savu dzīvi, es turpat uz vietas vien paliku. Jo es nezināju, un vēl šobrīd nezinu, KĀ tas ir mīlēt sevi… Jo lielāko […]
Vissmagākie ir brīži, kad ar veselo saprātu saproti, ka viss ir labi, visa pietiek – vīrs, skaisti un veseli bērni, arī vecākiem vēl spēks un enerģija darboties, ir darbs un lieliski kolēģi, hobijs, kas aizrauj, sadzīves problēmu nav, veselība visiem ģimenē laba – un sūdzēties par dzīvi būtu grēks, tomēr kaut kur dziļi muguras smadzenēs […]
Kaut kad ap 35 laiku vai pat agrāk es sev domās vizualizēju savu laimīgo dzīvi. Iedomājos, ka manā dzīves nogrieznī kaut kur man priekšā ir barjera, tieši tāda, kā vilciena pārbrauktuvei (šlagbaums, ja gribi). Un ka es ar katru dienu, katru izlasīto grāmatu, katru pieredzi, pamazām tuvojos šai robežšķirtnei, aiz kuras tad sāksies mana Laimīgā […]
Brīžiem sajūtos, it kā vilktu smagu dzīves vezumu, kur tieši man par visu ir Jā-padomā, un visvairāk par bērniem, vīru, ģimeni, līdzcilvēkiem. Pati sevi atstājot beidzamajā vietā, vienmēr nebeidzot klusi cerēt, ka gan arī par mani kāds iedomāsies. Un, ai cik man mīļš ir Ēzelīša I-ā teiciens: „Visi jau nevar, visiem jau nepienākas.” Bet es […]
„Ir svarīgi nonākt kontaktā ar sevi pašu, nevis tikai reaģēt uz ārpasauli. Jo, lai reaģētu uz ārpasauli, kājām jābūt stingri uz zemes un pašam jāizjūt savs centrs”, saka Vaira Vīķe Freiberga žurnāla Una 2014. gada Augusta numurā. Un tas tik ļoti sasaucas ar visu, kas ar mani šobrīd notiek un par ko gribu ar Tevi […]
Sveiki! Mani sauc Silvija. Un te es vēlos pastāstīt Tev, kāpēc es uzsāku šo visu rakstīt un par ko mēs te runāsimies. Atbildības ceļš aizsākās ar homeopātiju Mājas lapas logo Similia similibus curantur latīņu valodā nozīmē Līdzīgo ārstē ar līdzīgo, un tas ir pirmais un galvenais likums Homeopātijā. Jā, galvenokārt es šeit rakstīšu par Homeopātiju. Jo, lai gan piekrītu […]